Rēzeknes rajons izceļas ar mazo upju tīklu un lielāko ezeru kopējo platību Latvijā. Te atrodas pirmais pēc platības lielākais ezera Latvijā - Lubānas ezers, kuru ietver unikāli dabas resursi, augu un dzīvnieku daudzveidība. Savukārt pēc ūdensietilpības lielākais ir Rāznas ezers, ap kuru šobrīd ir izveidojuљies daudzi tūrisma uzņēmumi. Netālu no Rāznas ezera atrodas Latvijas trešā augstākā virsotne - Lielais Liepu kalns - 289 m.v.j. līmeņa. Rajonā ir daudz kultūrvēsturisko resursu: 163 valsts nozīmes kultūras pieminekļi, no kuriem izcilākais - Lūznavas muižas apbūve. Rēzeknes rajons bagāts ar amatnieku darbnīcām (visvairāk ir podnieku darbnīcas), kurās var vērot seno arodu norisi.
Rēzekne ir republikas nozīmes pilsēta un Rēzeknes administratīvā rajona centrs ar ~ 38 000 iedzīvotājiem. Tā atrodas Latgales reģiona centrā, divu starptautisku transporta maģistrāļu - Sanktpēterburga - Varљava un Rīga - Maskava krustojumā, tāpēc to mēdz saukt arī par ''Latgales sirdi''. Rēzekne atrodas uz septiņiem pakalniem, un tai cauri plūst Rēzeknes upe. Rēzeknes simbols ir Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai", tautā saukts par Latgales Māru. Rēzeknes raksturīgākā iezīme ir dazādu reliģisku konfesiju dievnami, kuri liecina par pilsētas iedzīvotāju daudznacionālo sastāvu. Rēzeknē dzīvo 39,5% latviešu, 53,9% - krievu, 2,5% - poļu, 4,2% - citas tautības (lietuvieši, baltkrievi, ebreji utt.)
Lielais Liepu kalns otrais augstākais republikā – 289.4 m v.j.l. Pilskalns atrodas lielceļa Rēzekne – Dagda, 33 km. Dienvidaustrumos no Rāznas ezera Kaunatas pagasta Gorku ciemā. Tā virsotnes laukums ~ 45m gars un 25m plats, ar neizteikto kultūrslāni. No trigonometriskā signāltorņa skaidrā laikā varēja saskaitīt desmitiem kalnāju, ezerus, arī Ludzu un pat pāri Krievijas robežai.
Mākoņkalns nostāstiem vītais Mākoņkalns (247 m.v.j.l.) ar Volkenbergas pilsdrupām, no kura paveras lielisks skats uz Rāznas ezeru.
Rāznas ezers. Latgales augstienes augstākajā daļā, Rāznavas paugurainē ir izvietojies Rāznas ezers. Tā ūdens līmenis ir 163,8 m v.j.l., platība – 57,8 km2. Ezera garums ir 12,1 km, platums – 7,0 km. Ezera vidējais dziļums ir 7 m, bet dziļākajās vietās – līdz pat 17 m. Pēc tilpuma Rāznas ezers ir lielākais Latvijā. Tīrs ūdens un brīniљķīgās pludmales piesaista daudzus atpūtniekus.
Latviešu pasaku meistars Kārlis Skalbe ir uzrakstījis brīnišķīgu teiku par Rāznas ezera izcelsmi, kuru viņš esot dzirdējis no paša „Pasaku pūķa” mutes, sēžot tam uz mugurā, kad viņi lidojuši pāri ezeram un vērojuši tuvāko apkārtni. Ieklausieties! „…tas ir Rāznas ezers… Vecos labos laikos te dzīvoja Rasna – svētmeita vai teiksmainā avotu laimiņa, es vairs labi neatceros… sen tas bija, ļoti sen. Kādu rītu, laimes brīdī gavilēdama, tā apgāzusi krūzi ar ūdeni šajā ielejā, un tā radās ezers, kas vēl šodien mirdz visiem par prieku”.
Kaunatas ezers sekls un ļoti dūņains. Ezerā dzīvo karūsas, līņi, zuši, asari, līdakas. Platība – 0.9 km2, garums 1500m, platums – 600m. Rēzeknes upe savieno Kaunatas un Rāznas ezeru
Kaunatas katoļu baznīca. 1697.gadā, pēc muižnieka Soltāna rīkojuma, Kaunatā tika uzcelta koka baznīca. 1702.gadā koka celtne nodeg un tikai 1850. gada, pēc pužnieka Druvas rīkojuma, tiek uzbūvēta tagadējā mūra ēka. Baznīcas teritoriju norobeћoja akmens svētbilde „Svēto Elizabeti apmeklē Marija”.
Dagdas Romas Katoļu baznīca uzcelta 1761. gadā baroka stilā, 38m gara. Baznīcas ēka un tajā savāktie mākslas darbi ir īsts arhitektūras un reliģijas piemineklis. Torņos ir 5 zvani, no kuriem lielākais sver 1120 kg.
Dagdas Muižas parks izveidots 19 gs. beigās un 20 gs. sākumā. Punkts, no kura sāk skaitīt Dagdas vēsturi. Parks veidojās apkārt Dagdas muižai, kuras pamatlicējs bija Jānis Francis Hilzens, kas 17 gs. dibināja Dagdu ar nosaukumu Dagetten.